„Lielākais gandarījums ir par to, ka esam izdarījuši pareizo izvēli, pieņemot lēmumu izveidot šo pāri. Vai sākumā bija bažas? Nē, es jau sākumā domāju, ka pasaules ranga pieciniekā mums vajadzētu būt,” šādi par Aleksandra Samoilova/Jāņa Šmēdiņa dueta apvienošanos 2013.gada jūnijā intervijā portālam „Apollo” sacīja Jāņa tēvs Andris Šmēdiņš.


Kopš tā laika duets mūs un savus trenerus priecējis ar neskaitāmiem panākumiem, kā pēdējo izcīnot uzvaru nupat Eiropas čempionātā Klāgenfurtē. Kopš Šmēdiņš trenē savu dēlu un Latvijas vadošo duetu, treneris allaž bijis klāt svarīgākajos turnīros un Klāgenfurte nebija izņēmums.

„Liels nopelns uzvarā ir fizioterapeitam Jānim Eikenam”, aptuveni tā par izcīnīto zeltu Eiropas čempionātā pludmales volejbolā saka Jāņa Šmēdiņa tēvs Andris.

„Pirmkārt ir ļoti liels prieks, ka puiši trešo reizi spēlēja finālā un nospēlēja ļoti skaistas spēles. Bija gandarījums redzēt šīs spēles klātienē un domāju, ka arī līdzjutēji pie televizora ekrāniem guva pozitīvas emocijas. Astotdaļfinālā vāciešiem zaudējām setā ar 10:15, vēlāk zaudējām arī setu, bet uzvaru mačā pār viņiem var dēvēt par lūzumu visā turnīrā. Pēc tam uzvarējām visus atlikušos setus un spēles,” sacīja Šmēdiņš vecākais.

„Tāpat noteikti jāmin, ka Jānis divus mēnešus nebija spēlējis un pēc traumas skaļi atgriezās Šveicē Gštādes posmā. Tagad viņš izturēja Eiropas čempionātu. Ja mums līdzi uz Klāgenfurti nebūtu devies Māris Eikens (Olimpiskās vienības fizioterapeits), tad diez vai puiši tik tālu čempionātā tiktu. Māris ļoti daudz palīdzēja. Laukumā bija ciets segums, Jānim muskuļi tika ātri piedzīti,” teic treneris.

Pēc šādiem savainojumiem kā Šmēdiņam ne vienmēr izdodas ātri atgriezties laukumā, bet volejbolists to paveica. Parādītais sniegums nepalika nepamanīts arī ārzemju presē, kura akcentēja, ka Jānis vēl pirms neilga laika iedzīvojies meniska savainojumā, bet nu jau svin Eiropas čempionāta laurus. Andris Šmēdiņš saka, ka Jānim par labu nāks divu nedēļu pauze kalendārā, pretējā gadījumā slodze sportistam varot izrādīties par lielu.

„Tagad mums būs divu nedēļu pauze un spēlētāji varēs atpūsties. Viena kāja joprojām pēc operācijas Jānim ir drusciņ tievāka, bet atlabšanas process vēl norit. Svarīgi kāju saglabāt veselu un viss būs kārtībā. Mums ir vajadzīgi reitinga punkti, mēs nevaram nespēlēt. Jānis laukumā var darboties ar pilnu slodzi, bet grūti teikt, kā būtu, ja, piemēram, mums tagad būtu jāspēlē vairākus posmus pēc kārtas.”

Kā Jānis jutās, kad ārstēja smago savainojumu? Sadrūmis? Norobežojās no pārējiem? Izvairījās no tikšanās ar cilvēkiem? „Nē,” saka tēvs. Viņš jau no pirmajām dienām brauca uz Olimpisko vienību pie Eikena un vēlējās visu paveikt vēl vairāk, bet nācās viņu piezemēt. Svarīgi bija dabūt pārliecību pār saviem spēkiem un tas ir izdevies. Klāgenfurtē viss izdevās!”