Lai gan Nacionālās Hokeja līgas (NHL) vēsturē bijušas daudzas jo daudzas patiesi izcilas komandas, balsojumā par to, kura tad bijusi visu laiku labākā, var uzvarēt tikai viena. Un tas ir Edmontonas “Oilers” 1984./1985.gada sezonas komanda, vēsta līga.
Gadu iepriekš pārtraukuši Ņujorkas “Islanders” dominanci (4 kausi laikā no 1980-1983, pēdējais tituls finālā sakaujot tieši Edmontonu), 1985.gada pavasarī “Oilers” ar Veinu Grecki, Marku Mesjē, Polu Kofiju, Jari Kurri, Kevinu Lovu, Glenu Andersonu, Grantu Fīru, Endiju Mūgu, Esu Tikanenu, Deivu Semenko un daudziem citiem labiem spēlētājiem ierindā vēlreiz triumfēja Stenlija kausā. Glena Satera vadītā komanda to paveica vēl arī 1987. un 1988.gadā, bet 1990.gadā, jau Džona Maklera vadībā un bez Grecka, triumfēja pagaidām pēdējo reizi.
Šis sastāvs bija īpašs, jo bez fantastiskās meistarības klāt nākusi bija arī pēdējo gadu panākumos (1983.gadā pirmoreiz sasniedza finālu) kaldinātā pieredze. Spēlētāji turpināja pārrakstīt vēsturi regulārajā turnīrā, Greckim tiekot pie sestās Hārta balvas kā līgas vērtīgākajam spēlētājam pēc kārtas, tāpat viņa kontā piektā Ārta Rosa balva (rezultatīvākais spēlētājs) pēc kārtas. Viņš regulārajā turnīrā iekrāja 135 piespēles, kamēr maiņas partneris Kurri guva 71 vārtus – ko tādu nevienam labās malas uzbrucējam vēl nebija izdevies paveikt. Tikmēr aizsargs Kofijs demonstrēja tādu rezultativitāti, par kādu mūsdienās var sapņot pat NHL vadošie uzbrucēji – vairāk kā 80 piespēļu un 120 punktu otro sezonu pēc kārtas un pelnīta Norisa balva kā labākajam zilās līnijas spēlētājam. Lieki piebilst, ka “Oilers” regulārajā turnīrā kārtējo reizi iemeta vairāk par 400 ripām.
“Mēs mīlējām šo spēli. Mēs trīs [arī Kurri un Kofijs] mīlējām atrasties laukumā. Mums patika spēlēt un trenēties. Es domāju, ka no Mesjē no līdz Andersonam, no Lova līdz Kurri, mēs visi smagi trenējamies,” līga citē Grecki, kurš tosezon guva savu 1000.punktu karjerā. Kad 1984.gada 19.decembrī viņš to paveica, jaunajam hokejistam aiz muguras bija tikai 424 aizvadītas spēles.
Pēcsezonu Edmontona sāka ar deviņām uzvarām pēc kārtas, pagarinot savu play-off uzvaru sēriju līdz 12 spēlēm. Tomēr tas nenācās viegli – ja regulārajā sezonā komanda guva pat 3.72 ripas spēlē, pirmajās divās play-off sērijās šis rādītājs nokritās līdz komandai neraksturīgiem 2.57 vārtiem spēlē. Sekoja smaga sešu spēļu sērija pret Čikāgu.
Edmontona sērijas piektajā spēlē uzvarēja ar 10:5, vēlāk sestajā nokārtojot rēķinus, turklāt Kurri šajā sērijā guva 12(!) no komandas 44 vārtiem. Tie abi aizvien ir NHL vienas play-off sērijas rekordi.
Finālā Maika Kīnana vadītā Filadelfijas “Flyers” pirmajā spēlē bija pārāka ar 4:1, bet otrajā “Oilers” revanšējās ar 3:1. Trešajā spēlē Greckis pirmo 90 sekunžu laikā guva divus vārtus, bet līdz pirmā perioda beigām viņa kontā jau bija hettriks. Lai gan atlikušajās 40 minūtēs “Oilers” prata izdarīt vien 6 metienus pa Filadelfijas vārtiem, ar to bija gana 4:3 uzvarai un 2-1 vadībai sērijā.
Uzvarējuši ceturtajā spēlē (5:3), “Oilers” piektajā nolieca “Flyers” pavisam (8:3), Greckim un Kurri katram iekrājot pa 1+3, bet Kofijam un Mesjē iemetot pa divām ripām. Tas bija triumfāls noslēgums sezonai, kārtējais ķieģelis Edmontonas dinastijā, kas NHL dominēja teju desmitgadi.