Jau 6.maija agrā pēcpusdienā Ķelnē uz LANXESS arēnas ledus dosies Latvijas hokeja izlase, lai pasaules čempionātu sāktu ar spēli pret Dāniju. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz turnīru sāksim ar trim spēlēm pret sava kalibra pretiniekiem, kas nozīmē, ka tik svarīgie punkti vietas saglabāšanai elitē un LHF nospraustā mērķa – ceturtdaļfināla – sasniegšanai būs jāņem uzreiz.
Šaubu nav – kopš marta sākuma, kad Bobs Hārtlijs treniņnometnē uz ledus pulcēja pirmos vīrus, ielikti kārtīgi pamati tam, lai šo hokeja pavasari nevajadzētu atcerēties ar rūgtumu. Skaļākie apzīmējumi vēsta – jauna identitāte. “Lauvas sirds” izlasi mēs redzējām pēdējās pārbaudes spēlēs – patiesībā jau sākot ar negaidīto uzvaru pār Zviedriju, kam sekoja pa uzvarai un neveiksmei sapārotajās spēlēs ar Franciju un Vāciju. Tas, ko redzam pēdējās spēlēs – sāk krist vārti, spēlētāji aizsardzībā pašaizliedzīgi darbojas katrā epizodē un tas jau dod pamatu optimismam, ka Ķelnē viss būs kārtībā.
Šīs izlases lielākie plusi noteikti ir stabilā vārtsargu līnija, kur ticamākais scenārijs ir Elvja Merzļikina darbošanās vārtos vismaz 4-5 spēlēs, atlikušajās vārtu sargājot Ivaram Punnenovam. To, vai Jānis Kalniņš savā otrajā turnīrā tiks uz ledus, šobrīd nevar pateikt neviens. Nomināli viņš ir trešais numurs un tāds bija arī sniegums pārbaudes spēlēs atvēlētajā laikā.
Uzbrukumā atplaucis Roberts Bukarts, kurš guva punktus piecās pārbaudes spēlēs pēc kārtas (atcerēsimies uzvaras vārtus papildlaikā pirmajā spēlē ar Vāciju! Nebūs brīnums, ka tieši viņš darbosies pirmajā virknējumā ar Daugaviņu un Džeriņu, zemāk nobīdot Lauri Dārziņu. Ļoti priecēja tas, ko uz ledus Vācijā redzējām veterāna Jāņa Sprukta izpildījumā – pērn PČ viņš nespēlēja, bet nu pēc sezonas Itālijā atgriezies lieliskā formā. Mums ir ledus grauzēji Girgensona, Ķēniņa, Meijas un Pavlova izskatā. Uzbrukuma radošo pusi lieliski papildina Indrašis, debitanti Rihards Bukarts un Frenks Razgals, tūdaļ izlasei pievienosies arī AHL regulārā turnīra uzvarētājs Teodors Bļugers, kuram pēcsezona noslēdzās negaidīti ātri – jau pirmajā kārtā.
Daudz tiek runāts par mūsu aizsardzības pieredzes trūkumu. PČ debitanti ir divi – Uvis Balinskis un līgumu ar Vašingtonas “Capitals” sistēmu noslēgušais Kristofers Bindulis. Mazāka pieredze izlasē ir Jānim Jakam, ko gan nevar pārmest Freibergam, Galviņam, Kuldam, Cibuļskim un Sotniekam, kuri cementēs aizsardzības pamatus.
Optimistiskākais scenārijs paredz, ka Latvija pirmajās trīs spēlēs tiktu pie 6 vai vēlams vairāk punktiem, kas būtu labs pamats ceļam uz ceturtdaļfinālu. Jācenšas izmantot to, ka Dānijai atteica uzreiz 4 NHL hokejisti. Tiesa, aptverē dāņiem ir lielisku sezonu NHL aizvadījušais Nikolajs Ēlerss, kuram Vinipegā 82 spēlēs 64 (25+39) punkti. Un tas 21 gada vecumā! Jāatceras arī tas, ka Latvija Dānijai kopš 2011.gada pasaules meistarsacīkstēs zaudējusi visos trijos gadījumos – 2:3 (2011), pēc gada 0:2, bet pērn 2:3 pēcspēles metienos. Dāņi pērn iekrāja 11 punktus, apsteidzot norvēģus un šveiciešus, un aizspēlējās līdz ceturtdaļfinālam, kur gan atzina somu pārākumu (1:5). Tie laiki, kad dāņus par nopietniem pretiniekiem neuzskatījām, pagājuši uz neatgriešanos.
Otrā spēle svētdienas vakarā mūsējiem ar Slovākiju, kurai (neticami, bet fakts!) atteikuši visi uzrunātie NHL vīri. Tiesa, arī no Eiropas klubos spēlējošajiem slovāki pratuši salipināt kaujas spējīgu sastāvu. Par to liecina arī uzvaras pēdējās pārbaudes spēlēs viesos ar norvēģiem (3:2, 3:0). Slovākijas izlases galvenā trenera palīgs ir Jūliuss Šuplers – varam būt droši, ka informācijas par mūsējiem šiem pretiniekiem netrūks. Pasaules meistarsacīkstēs pret slovākiem pēdējo reizi spēlēts 2013.gadā, kad spējām uzvarēt ar 5:3.
Ja izdosies paņemt punktus šajās spēlēs, labā noskaņojumā uz ledus varēs doties otrdien pret itāļiem, kuri pēdējo reizi elitē spēlēja 2014.gadā. Pēc tam priekšā spēles ar A grupas “lielo trijnieku” Zviedriju, ASV un Krieviju, turklāt pirms katras spēles ir brīva diena. Grupas turnīru noslēgsim 16.maija vakarā pret mājiniekiem vāciešiem. Pirms pēdējās spēles laika atpūtais būs maz – nepilna diennakts.
Kopš jaunā izspēles formāta ieviešanas 2012.gadā, kad septiņas komandas katrā grupā sacenšas par četrām ceļazīmēm uz ceturtdaļfinālu, 4.vietai grupā allaž bijuši nepieciešami vismaz 10-11 punkti. Latvijai šajā formātā līdz šim izdevies iegūt (turnīru secībā) 6 punktus (līdz ¼ pietrūka 7 punkti), 7(3), 9(2), 5(5) un 6(5).
Vistuvāk ceturtdaļfinālam bijām 2014.gadā Minskā, kad Latvija pirmajās 5 spēlēs iekrāja 9 punktus, bet pēdējās divās ar 1:3 zaudēja baltkrieviem, bet 2:3 – Šveicei. Arī šoreiz formula “uz papīra” ir visai skaidra – jau pirmajās trīs spēlēs jāiekrāj lauvas tiesa nepieciešamo punktu, ko izdarīt pret grupas favorītiem un mājiniekiem vāciešiem (nav zināms, ko pēdējā spēlē vajadzēs vai nevajadzēs viņiem) jau būs krietni sarežģītāk.
Sarauj, Latvija!