Ziemassvētku priekšvakarā pie jauna galvenā trenera tikusi Latvijas hokeja izlase. Amatā iecelts 56 gadus vecais kanādiešu speciālists Bobs Hārtlijs. Viņa panākumu sarakstā atrodami Stenlija kauss (2001. gadā, Kolorādo “Avalanche”), Kaldera kauss (1997, Hēršijas “Bears”), Šveices čempiontituls (2012, Cīrihes “Lions”). Un tagad viņš strādās ar vienu no Eiropas nacionālajām izlasēm.
“Šī būs mana pirmā šāda veida pieredze un esmu pateicīgs par ticību manām spējām un sniegto iespēju. Ar nepacietību gaidu brīdi, kad sāksim gatavoties pasaules čempionātam,” izteicās treneris uzreiz pēc apstiprināšanas. Kādas perspektīvas mūsu ledus griezējiem pavērs aizokeāna trenera piesaiste un kurš būs spējīgs savu spēli pacelt līdz nepieciešamajam līmenim?
20 gadu laikā, kopš Latvijas izlase spēlē pasaules čempionāta elites grupā, to vadījuši astoņi treneri. Vairāk kā puse no viņiem bijuši vietējie, trīs – ārzemnieki. Taču ne krievam Pjotram Vorobjovam (11. vieta), ne kanādietim Tedam Nolanam (trīs gadu laikā augstākā vieta bija 10.) neizdevās pārspēt Leonīda Beresņeva A grupas debijā sasniegto 7. vietu. To atkārtot izdevies vien zviedram Kurtam Lindstrēmam, kura trīs gadu darba cēliena augstākā virsotne bija 7. vieta 2004. gadā Prāgā. Pēdējos divos pasaules čempionātos mūsu hokejisti ierindojušies 13. vietā, paglābjot sevi no izkrišanas grupu zemāk tikai laimīgu apstākļu sakritību rezultātā. Pirmo reizi kopš 2001. gada olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā neizdevās izcīnīt ceļazīmi uz ziemas olimpiskajām spēlēm.
Domājams, pēdējais apstāklis spēlēs vislielāko lomu, jauno izlases formātu veidojot Hārtlijam. Un, lūk, kāpēc: olimpiāde bija, ir un būs katra sportista sapnis. Nav tāda sportista, kas kaut reizi negribētu būt olimpisko spēļu dalībnieks. Daudzi latviešu hokejisti izgājuši caur Soltleiksitijas, Turīnas, Vankūveras un Soču batālijām. Netikšana uz Phjončhanas olimpiskajām spēlēs aizskāra spēlētāju godu, taču viņi to neuztvēra kā traģēdiju.
Iespējams, labi, ka Hārtlijs savu darbu uzsāk tieši tagad, kad pēc dažām dienām Kanādā sāksies pasaules čempionāts U20 vecuma grupā. Tur viņš varēs iepazīt izlases tuvākās rezerves un, kas zina, varbūt ievērot kādu, ko uzaicināt uz izlases treniņnometni pavasarī. Tāpat turpinās arī KHL čempionāts, kur iespējams vērot Rīgas “Dinamo” mājas spēles, izdarīt secinājumus un veidot savas komandas skeletu. Līgums ar ziemeļamerikāņu treneri noslēgts uz gadu, par nebūt ne mazu summu, ar iespēju to pagarināt vēl uz gadu. Svarīgi būs 2017. gada pasaules čempionāta rezultāti. Hārtlija tuvākā nākotne neizskatās viegla – rezultāts no viņa tiks prasīts uzreiz, un, ja nebūs rezultāta, nebūs arī paša Hārtlija.
Saprotams, ka sākt darbu sezonas vidū – turklāt tādas, kuras rezultāti nav Latvijas hokejam labvēlīgi (tas it sevišķi attiecas uz “Dinamo”) – nebūs viegli. Būs nepieciešams laiks. Tomēr Latvijas izlasei tā būtu laba ziņa, ja lielākai daļai kandidātu, kas spēlē Rīgā, sezona beigtos februārī. Boba Hārtlija plāni lielā mērā būs atkarīgi no tā un viņa asistentiem, kas vēl jāapstiprina. Pastāv iespēja, ka viņam asistēs kāds no viņa tautiešiem, taču arī Latvijas treneru vārdi kandidātu sarakstā figurē. Hokeja kuluāros arī runā, ka kanādietis varētu kļūt arī par Rīgas “Dinamo” galveno treneri un turpmāk rauties divās frontēs.
Pie šīs tēmas labāk atgriezīsimies tad, kad Hārtlijs ieradīsies Rīgā un iepazīstinās ar saviem plāniem. Kas zina, varbūt Latvijas izlase, kuru nekad iepriekš nav vadījis tik nopelniem bagāts treneris, viņa vadībā tik tiešām sāks rakstīt jaunu vēstures lappusi. Labāko, kāda bijusi.