Ko tur liegties, labi rezultāti un augstas vietas patīk visiem sporta līdzjutējiem, bet olimpiskajām godalgām ir īpaša, varētu pat teikt – maģiska – aura. Nekas nav mainījies arī 2016.gadā, kad esam sagaidījuši Riodežaneiro vasaras olimpiskās spēles. Latvija uz tām devusies ar ļoti kvalitatīvu sastāvu – no 34 sportistiem uz godalgām pretendē vismaz 7-8, bet vēl vairākiem varam prognozēt atrašanos pjedestāla tuvumā.

Lai gan Latvija uz pasaules sporta kartes ir pavisam maza valsts, līdz šim mūsu atlēti kā neatkarīgas valsts pārstāvji uz goda pjedestāla vasaras spēlēs kāpuši veselas 19 reizes (3 zelti, 11 sudrabi, 5 bronzas). Trīs no tām izcīnītās vēl pirmās brīvvalsts laikos – 1932. un 1936.gada spēlēs. Kopš 1992.gada Latvija olimpiskajās spēlēs atkal piedalās kā neatkarīga valsts, mūsējie vēl ne reizes nav mājup devušies bez godalgām. Pirms 20 gadiem Atlantā pie sudraba tika kanoe airētājs Ivans Klementjevs, un tā bija līdz šim vienīgā reize, kad Latvijai tika viena medaļa. Četrus gadus iepriekš Barselonā bija trīs, Sidnejā 2000.gadā – pilns komplekts, tostarp par pirmo neatkarīgās Latvijas olimpisko čempionu kļuva Igors Vihrovs. Atēnās 2004.gadā startēja mazākā delegācija pēc neatkarības atgūšanas (32 sportisti), toties viņi tika pie veselām četrām sudraba godalgām. Pekinā 2008.gadā atkal pilns komplekts – olimpiskā čempiona gods BMX pirmo reizi Mārim Štrombergam, sudrabs šķēpmetējam Aināram Kovalam, bronza svarcēlājam Viktoram Ščerbatiham, kurš Rio pirmo reizi dzīvē arī soļos atklāšanas ceremonijā. Nu jau kā treneris.

Protams, svaigā atmiņā mums visiem vēl ir Londona pirms četriem gadiem, kad otro reizi zelta godalgu kaklā kāra Štrombergs, bet salīdzinoši negaidītu bronzu izcēla pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš jeb Kreilis. Viņš ir ierindā arī Rio, lai kopā ar nu jau trīskārtējo olimpieti Aleksandru Samoilovu attaisnotu uz vienu no pasaules labākajiem pāriem liktās cerības.

Pēc trešā zelta brauks Štrombergs, kuram tas, saprotams, solās būt ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Gadi rit, konkurenti nesnauž un uz zeltu ir vairāk nopietnu pretendentu kā vietu uz goda pjedestāla. Izšaut var arī otrs mūsu BMX pārstāvis Edžus Treimanis.

Pēc Krievijas un Kazahstānas sportistu diskvalifikācijas daudzi uz goda pjedestāla jau redz svarcēlāju Artūru Plēsnieku, tomēr arī viņam būs jāceļ svari personīgā rekorda robežās, lai sapni piepildītu. Cīkstone Anastasija Grigorjeva ir starp favorītēm savā svara kategorijā, tāpat uz godalgu šķēpmetēja Madara Palameika, iespējams, arī Eiropas čempions Zigismunds Sirmais, ja turpinās stabilo virs 80 metriem sēriju.

Protams, arī pasaules čempionāta bronzas septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa būs starp pretendentēm uz medaļu, tāpat Jeļena Čelonova-Prokopčuka nepilnu 40 gadu vecumā maratona distanci var pieveikt gana ātri, lai pretendētu uz augstu vietu. Kādēļ lai nepārsteigtu šāvējs Dainis Upelnieks, airētājs Aleksejs Rumjancevs vai džudists Jevgēņijs Borodavko?

Pasaules vadošie mediji un sporta aģentūras prognozēs min, ka Latvija varētu tikt pie divām, trim godalgām (dažādās prognozēs to ieguvēji mainās, tomēr Samoilovu/Šmēdiņu un Grigorjevu min visbiežāk), tomēr neprognozē nevienu zeltu.