totalizators likme bez riska
totalizators likme bez riska

Ar absolūtu ASV vieglatlētu triumfu noslēdzies kārtējais pasaules čempionāts
vieglatlētikā. Tajā netrūka spožu sasniegumu, negaidītu neveiksmju un neviena
neprognozētu triumfu. Aplūkojam, mūsuprāt, 5 spilgtākos notikumus Londonā!

Bolta (un Jamaikas) klupieni
Veselas divas neveiksmes Londonā piedzīvoja par sprinta karali dēvētais jamaikietis
Useins Bolts, kurš jau iepriekš bija paziņojis, ka tie būs viņa pēdējie starti karjerā. 100
metru finālā viņš ar savu sezonas labāko rezultātu (9.94) palika trešais, tiekot pie
14.medaļas pasaules meistarsacīkstēs (11-2- 1), bet 4×100 m stafetē, kā viens no līderiem
pārņemot pēdējo posmu, piedzīvoja sāpīgu kritienu – iespējams, kāds neliels savainojums
vai krampis. Stadionu Bolts atstāja uz savām kājām, milzu ovāciju pavadīts. Jāteic gan,
ka arī visai Jamaikas komandai šīs bija ļoti neveiksmīgas sacensības. Tikai 4 medaļas (1-
0-3), lai gan pirms Londonas šķietami droši varēja ierēķināt vismaz divtik. Ko lai dara, ja
Bolta atvadas ar plānotajiem diviem zeltiem neizdevās, turklāt finišēt nespēja arī
Jamaikas 4×400 m sieviešu stafetes komanda.

Norvēģi.. skrien!
Kādam ne tik erudītam vieglatlētikas skatītājam par lielu pārsteigumu varēja kļūt fakts,
ka norvēģi ne tikai slēpo, bet arī skrien. Un kā vēl! Tikai 21 gadu vecais Karstens
Varholms sensacionāli (viennozīmīgi, lielākais pārsteigums Londonā) triumfēja 400 m
barjerotajā distancē, bet Eiropas čempions Filips Ingebrigtsens tika pie bronzas 1500
metros.

Jaunie lec augstu
Augstlēkšanā vismaz čempionu sakarā pārsteigumi izpalika – sievietēm triumfēja
krieviete Marija Lasitskene, bet vīriem – katarietis Mutazs Essa Baršims. Toties pie
sudraba godalgām tika pavisam jauni atlēti, kuri nākotnē noteikti plūks vēl lielākus
laurus. Tā dāmām otrā bija 19 gadus vecā ukrainiete Jūlija Ļevčenko (2.01), bet kungiem
20 gadus vecais krievu sportists Daņils Lisenko (2.32).

Fēliksa papildina krātuvīti
31 gadu vecā ASV vieglatlēte Elisone Fēliksa Londonā tika pie bronzas 400 metru
distancē, kā arī kopā ar komandas biedrenēm palīdzēja ASV pārliecinoši triumfēt 4×400
m stafetē. Kopā karjerā viņai jau 16(!) pasaules meistarsacīkšu godalgas, 11 no tām zelta.
Lai gan viņa ir gadu vecāka par Boltu, nav dzirdēt, ka izcilniece grasītos noslēgt karjeru.
Tas, visticamāk, nozīmē, ka par viņu vēl dzirdēsim arī 2019.gadā Dohā un, kas zina, arī
gadu vēlāk olimpiskajās spēlēs Tokijā.

Baltās meitenes visām pa priekšu
Lai gan ASV 30 medaļas (10-11- 9) kopumā nav milzu pārsteigums, vismaz divas no tām
ir samērā negaidītas. 3000 metru šķēršļu skrējiena finālā pēdējā aplī no visām
konkurentēm atrāvās un pirmās finišēja amerikānietes Emma Koburna un Kortnija
Frēriha. Ja no Rio bronzas medaļnieces Koburnas ko tādu vēl varēja sagaidīt (bet
vienalga – tituls ir liels pārsteigums), tad Frēriha, kura Rio palika 11.vietā, nudien šokēja.
Aiz viņām palika titulētās kenijietes Jepkemoi un Čepkoeča.

Kā zināms, Latvijas vieglatlētiem Londonā augstākā bija 9.vieta tāllēkšanā (Lauma
Grīva), bet 12.vieta 400 metru distancē Guntai Latiševai-Čudarei. Savukārt 13. bija jaunā
šķēpmetēja Anete Kociņa. Pirms diviem pasaules meistarsacīkstēs klājās labāk – trešā
bija Laura Ikauniece-Admidiņa, kura šoreiz savainojuma dēļ bija spiesta noslēgt
sacensības jau pēc pirmās disciplīnas, bet septītā toreiz bija šķēpmetēja Sinta Ozoliņa.

totalizators likme bez riska
totalizators likme bez riska