Par hokeja izlases stabilāko vērtību pēdējos gados bija kļuvis vārtsargs Edgars Masaļskis (36), kurš, sagaidījis izaugam jauno maiņu Kristera Gudļevska un Elvja Merzļikina izskatā, liek punktu. Vismaz valstsvienībā noteikti.
Deviņdesmito gadu beigās tolaik vēl nepilnu 20 gadu vecumā Edgars kļuva par vienu no “Liepājas Metalurga” balstiem AEHL čempionātā, Kurzemes vēju pilsētā pavadot kopumā nepilnas piecas sezonas. Kā izrādīsies vēlāk, tik ilgi latviešu vārtsargs savā klubu karjerā vairs neuzkavēsies nevienā citā pilsētā. Aizstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu godu, Edgars 2000./2001.gada sezonā pārbaudes spēlē 11.novembrī debitēja lielās izlases sastāvā, aizvadot pirmo no kopumā 159 spēlēm izlases vārtos, kā arī bija rezerves vārtsargs olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.
Nākamajā sezonā viņš aizvadīja vēl dažas pārbaudes spēles, kā arī iekļuva komandas sastāvā pasaules čempionātam un olimpiskajām spēlēm Soltleiksitijā, tomēr priekšā bija Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs. Ieraudzīt jauno Masaļski vārtos izredžu gandrīz nebija.. Nākamajā (2002./2003.) sezonā Edgars bez lielām sekmēm izmēģināja spēkus ārpus Latvijas – Krievijā un Zviedrijā, kā arī vēlreiz rezervista lomā aizbrauca uz pasaules meistarsacīkstēm. Vien 2004.gada pavasarī Edgars beidzot tika pie savas pirmās spēles pasaules čempionātā (1:3 ar Čehiju). Turpmākajos gados karjeru noslēdza Irbe, vēlāk arī Naumovs, bet Edgars pamazām izvirzījās pirmā numura pozīcijās. Tā tas bija izlasē, bet klubu karjerā Masaļskis izmēģināja arī Čehijas, vēlreiz Krievijas, tāpat Vācijas un Baltkrievijas hokeja labumus, līdz beidzot 2008./2009.gadā atgriezās mājās – izveidojās Rīgas “Dinamo” projekts. Sācis gana cerīgi, Edgars kādā naktī Vecrīgā iekūlās konfliktā, lauza potīti un atvadījās no līguma ar “Dinamo”.
Sezonas otrajā pusē viņš formu atguva Vācijas DEL pastarīšos, bet pēc tam palīdzēja izlasei kvalificēties Vankūveras Olimpiādei un aizvadīja 7 spēles pasaules čempionātā Šveicē, kļūstot par vienu no galvenajiem iemesliem, lai izlase pagaidām pēdējo reizi spēlētu ceturtdaļfinālā.
To pamanīja arī Rīgas “Dinamo” – Edgars atgriezās, nākamajā sezonā aizvadot 43 spēles Latvijas kluba vārtos (37 regulārajā turnīrā + 6 play-off). Sezonas vidū arī 4 spēles Vankūverā, bet pēc tās kārtējie 6 mači pasaules čempionātā. Tiesa, “Dinamo” Edgars izrādījās nevajadzīgs, tādēļ nākamās trīs sezonas izlases pamatvārtsargs aizvadīja citā KHL klubā Hantimansijskas “Jugra”, epizodiski izkonkurējot arī pamatvārtsargu Birjukovu. Lielu daļu 2013./2014.gada sezonas vārtsargs bija bez darba, vien tās otrajā pusē tiekot pie spēļu prakses Slovākijā, kā arī aizvadīja pa trim spēlēm Soču Olimpiādē un pasaules čempionātā Minskā, kur jau piedalījās arī Gudļevskis.
Nākamajā sezonā sekoja trešais mēģinājums “Dinamo” – spēle nevedās un pirms Ziemassvētkiem klubs šķīrās no vairākiem hokejistiem, arī Edgara (12 sp., 3.54 ripas, 87,3%). Sekoja vairāki mēneši Šveicē un ļoti noslogots pasaules čempionāts – 7 spēles, bet Edgars kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvija saglabāja vietu elitē. Atvairītais Francijas hokejista metiens (Sotnieka kļūda vienkāršā situācijā uzbrukumā) izgājienā spēles pēdējās sekundēs uz visiem laikiem iegūla izlases zelta fondā. Ja Edgars ielaistu ripu, Latvija pēc teju 20 gadu pārtraukuma atstātu spēcīgākosabiedrību.
Savukārt 2015./2016.gada sezonu Edgars iesāka kā otrais vārtsargs Toljati “Lada” – vasarā bija uzprasījies galvenajam trenerim Artim Ābolam, saņēma iespēju pārbaudes spēlēs, pierādīja sevi un parakstīja līgumu. Edgars drīz kļuva par pirmo numuru, palīdzot vienam no vājākajiem KHL klubiem krāt uzvaras. Beigās 38 spēles (2.22 ripas, 92,5%) un viena no labākajām sezonām karjerā. Pasaules čempionāts gan neizdevās – otrā vārtsargs lomā aiz Merzļikina Edgars nebija slikts, tomēr visi atceras tikai pret Šveici (4:5) pēdējā minūtē ielaisto ripu. Eh, būtu Edža (176 cm) nedaudz garāks.. Par viņa pēdējo spēli sarkanbaltsarkanajā kreklā kļuva nupat augusta beigās piedzīvotais zaudējums Dānijai (0:3), kur 30 minūtēs Edgars no saviem vārtiem izķeksēja divas ripas un deva vietu Gudļevskim. Simboliski.
Intervijā LTV “Sporta studijai” jau pēc karjeras noslēgšanas izlasē viņš atzīst, ka pēdējos gados spēlēt kļūst arvien grūtāk. Modernajā hokejā vairāk iederas tādi vārtsargi kā Gudļevskis (192 cm), Merzļikins (191), Ivars Punnenovs (185). Šie 1992.-1994.gadā dzimušie puiši tad arī ir mūsu nākotne vārtos, vismaz tuvāko 5-7 gadu laikā pilnīgi noteikti.
Teiksim paldies Edgaram un vēlēsim sekmes klubā – “Lada” KHL sezonu sākusi bez liela spožuma, Edgars pie spēles laika vārtos vēl nav ticis, bet nu kārtējo reizi var censties izkarot pirmā vārtsarga lomu. Iļja Ježovs gan ir vairāk kā nopietns konkurents, bet Edža karjerā ticis galā ar ne tādiem vien.